14. Saeimas vēlēšanu totalizatora rezultāti

Latvijas Sociologu asociācija (LSA) kārtējo reizi rīkoja Saeimas vēlēšanu totalizatoru. 14. Saeimas prognožu spēlē, kurā aicinājām piedalīties ikkatru, kā allaž tiešsaistes anketā bija jāsniedz atbilde uz trim jautājumiem: “Kāda būs vēlētāju aktivitāte?” un “Cik % balsu iegūs populārākā partija?”, kā arī jānovērtē, kuras partijas iekļūs Saeimā.

Apkopojot iesniegtās atbildes, publicējam 10 īstajiem vēlēšanu rezultātiem tuvāko prognozētāju vārdus (piektā un astotā vietas ir dalītas).

Visgrūtāk gājis ar pēdējo jautājumu. Pat labākie no prognozētājiem bija kļūdījušies ar trim partijām. Tikai divi no 41 respondenta bija norādījuši, ka “Saskaņa” neiekļūs Saeimā.

Šoreiz uzvarētājs ir respondents, kurš sevi dēvē par Ivaru Austeru, bet kā nodarbošanos norādījis – ‘mazliet naivs’. Iespējams, tas ir LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes psiholoģijas profesors Ivars Austers.

            UZVARĒTĀJI

Vieta   Vārds, nodarbošanās

1 Ivars Austers (mazliet naivs)
2 Līvis Lāma (vadības konsultants)
3 Stūrī Klāvs (mākslinieks)
4 Zanda (socioloģe)
5 Ērika Tālberga (Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes speciālists)
5 Nita Jirgensone (sociologs)
6 [anonīms]
7 Arnis B
8 Roberts Veics (analītiķis)
8 Uldis Gedra (radio producents)

Anonimizēti dati un totalizatora metodoloģija publicēta:
https://doi.org/10.5281/zenodo.7263528

Totalizatora rezultātu ziņa:
http://sociologija.lv
https://www.facebook.com/LatSocAsoc

Saite uz anonimizētiem datiem (online google spreadsheet):
https://docs.google.com/spreadsheets/d/1SVJq_StYOZ3r6h7BYA47_WhbzzHM4dxjHGkozxl_cSI/edit?usp=sharing

14. Saeimas vēlēšanu totalizators

Latvijas Sociologu asociācija (LSA) rīko 14. Saeimas vēlēšanu totalizatoru (ej.uz/14_Saeimu), kurā aicina piedalīties ne vien sociologus un citu sociālo zinātņu pārstāvjus, bet jebkuru, kam ir interese un ambīcijas pārbaudīt savas zināšanas un intuīciju, prognozējot vēlēšanu rezultātus.

Atbildes tiek pieņemtas līdz 2022.gada 1.oktobra 7:00 no rīta.

Created with GIMP

Rezultāti tiks paziņoti pēc 21.oktobra, kad CVK plāno apstiprināt galīgos 14.Saeimas vēlēšanu rezultātus. LSA publiskos tikai 25 uzvarētāju vārdus un prognozes, ja būs saņemta viņu piekrišana. Savukārt anonimizēti aptaujas dati būs publiski pieejami ikvienam interesentiem.

Pirmo reizi LSA veica biedru ‘iekšējo’ prognožu aptauju 2014.gada 12. Saeimas vēlēšanas. Toreiz uzvarēja LU socioloģijas profesore Brigita Zepa. 2018.gada totalizators bija atvērts ikvienam, uzvarēja sabiedrisko attiecību speciāliste (ar sociologa izglītību) Ilga Sokolova un ekonomists Gunārs Bērziņš.

ej.uz/14_Saeimu

Atbilde no Eiropas Sociologu asociācijas

Saņemta atbilde no Eiropas Sociologu asociācijas (ESA) vadības uz Lietuvas, Polijas, Latvijas un Igaunijas sociologu asociāciju kopīgo iesniegumu ar lūgumu reaģēt uz Krievijas Sociologu asociācijas vēstuli, kas pauž politiski nepieņemamu attieksmi, runājot par “konflikta situāciju” un tās “normalizāciju” Ukrainā. Šis jautājums tiks izskatīts ESA izpildkomitejas 11.aprīļa sēdē un ESA nacionālo asociāciju padomes ārkārtas sēdē 12.aprīlī.

Savukārt šodien, 2022.gada 7.aprīlī, notiek ārkārtas ESA Ģenerālā Asambleja.

Arī sociologiem ir jādemonstrē stingra nostāja attiecībā pret Krievijas iebrukumu Ukrainā darbos, nevis tikai vārdos

Reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, Eiropas Sociologu asociācija izteica nosodījumu agresijai: “ESA tika izveidota, cerot, ka tās darbs veicinās miermīlīgas un produktīvas attiecības starp tautām. Socioloģiskie pētījumi ir parādījuši, ka miers ir demokrātijas jautājums; demokrātiskas sabiedrības neizmanto kolektīvo vardarbību. ESA nosoda Krievijas bruņoto iebrukumu Ukrainā. Mēs esam solidāri ar cietušajiem un visiem, kas atbalsta brīvību.”

Uz to Krievijas Sociologu asociācijas (KSA) vārdā tās prezidents prof. Valerijs Mansurovs reaģēja ar e-pasta vēstuli, kurā norādīja, ka ne ESA, ne KSA nav politiskas organizācijas un izteica cerību uz miermīlīgu “konflikta situācijas” risinājumu Ukrainā, pie viena norādot, ka sociologiem nevajadzētu krist par upuriem mediju uzburtajām paralēlajām realitātēm (30.marta e-pasts ESA nacionālajām asociācijām, nepublicēts). Baltijas un Polijas sociologu asociācijas kopīgi lūdz ESA reaģēt uz šo vēstuli, kas ir tikusi sūtīta ESA Nacionālajām Asociācijām divreiz (otru reizi – kā atbilde Ukrainas Sociologu asociācijas vēstulei ar pateicību par atbalstu un situācijas raksturojumu) un ne reizi nav saņēmusi nekāda veida reakciju no ESA vadības. Esam saņēmuši atbildi, ka Baltijas un Polijas sociologu asociāciju vēstule tiks izskatīta ESA Valdē un reakcija sekos. Šeit ir mūsu kopējās vēstules teksts ESA vadībai:

To the European Sociological Association and ESA National Associations Council

European Sociological Association (ESA) in its mission statement sets as one of its aims “to give sociology a voice in European affairs”. It also expresses the belief that “ESA has an important role to play in organising the European debate and setting the agenda”. Currently, the most burning issue in Europe is the Russian aggression toward its peaceful neighbour Ukraine. People are killed and forced to flee, cities are bombed, and the cultural and scientific heritage of Ukraine is in danger of destruction. ESA issued its official statement in which it abhorred the Russian armed invasion and called it “an unprecedented and unacceptable breach of international agreements and standards of reciprocity”.

We are deeply concerned regarding the letter of the Russian Society of Sociologists (ROS) in which Russia’s aggressive invasion is called “the conflict situation in the Ukraine”. We also believe that stating that both ROS and ESA are not political organizations is an attempt at silencing the sociology voice in European affairs. ROS’s letter is purely political – it pretends that horror of war is just a conflict situation that is repeating Putin’s propaganda. The involvement of sociologists in public debates has always political dimension and we cannot and do not want to escape it.

It is true that European societies ignored many other horrors happening in our continent and its vicinity. One example is the war in Syria and the lack of compassion toward refugees in 2015. Exactly for these reasons we cannot be silent about the suffering caused by the Russian invasion of Ukraine.

If ESA will not react to ROS letter in any way – ESA is already silenced. Those words for solidarity with those affected are just words in ESA statement. Abhore of armed invasion – also just words, if ROS as ESA member clearly asks ESA to be silent and is using very neutral “conflict situation” and seemingly compassionate “tragic situation” (but followed with far less clear “its normalization”), and there is no ESA and ESA National Associations Council reaction at all.  ROS letter seems to us in clear disagreement with ESA statement which clearly condemns Russia’s armed invasion of Ukraine and also not in line with ESA Ethical Guideline 1: “The aim of the Association to support the development of a democratic, egalitarian, peaceful and hospitable Europe should be reflected in the inclusive means we in the ESA adopt and use to achieve this end.” We ask ROS sociologists explain their stance in greater detail and invite ESA President and the chair of the ESA National Associations Council coordinate ESA reaction to ROS letter and stance.

On behalf of Polish Sociological Association, Latvian Association of Sociologists, Estonian Association of Sociologists and Lithuanian Sociological Association

Krzysztof Konecki, President of Polish Sociological Association, Professor at University Łódź

Baiba Bela, Vice-president of Latvian Association of Sociologists, Associate Professor at University of Latvia

Mai Beilmann, President of the Estonian Association of Sociologists, Research Fellow in Sociology, University of Tartu 

Diana Janušauskienė, the Lithuanian Sociological Association, President of the Lithuanian Sociological Association, Principal Researcher at the Institute of Sociology of the Lithuanian Centre for Social Sciences

A letter from Russian Society of Sociologists for the ESA NA meeting

[sent by the president of the Russian Association of Sociologists prof. Valery Mansurov, March 30]

The Russian Society of Sociologists (ROS) is expressing strong hope and confidence in the peaceful settlement of the conflict situation in the Ukraine. ROS is assisting in every possible way in this matter.

ROS is not a political organization and European Sociological Association is neither.  Both are professional associations representing scientific communities of thousands sociologists.  ROS was one of the founders of the European Sociological Association, and is currently its member as well as a member of International Sociological Association in good standing and has numerous membership. Sociologists are those who can contribute in preventing further escalation of conflict and help to maintain international dialogue by using analysis and professional work instead of being under a danger of a trap of media creating parallel realities.

ROS is addressing its emphasis on thinking in terms of not only the current tragic situation, but also the prospect of its normalization, the restoration of peace and relations of cooperation.

LSA jauns priekšsēdētājs

Katru otro gadu Latvijas Sociologu asociācijas biedru kopsapulcē jāpārvēl tās izpildinstitūcija – valde. Jau trešo reizi ikgadējā biedru sapulce notika tiešsaistē, 2022. gada 24. februāra vakarā.
No 54 LSA biedriem sapulcē piedalījās 42. Sapulci atklāja priekšsēdētājs Miķelis Grīviņš, to tālāk vadīja priekšsēdētāja vietniece Baiba Bela, bet protokolēja Dace Goško.


Turpinot kopsapulču tradīciju, no sākuma tika sniegti priekšlasījumi par tematiem, kas saistīti ar socioloģisko pētniecību. Sākumā Miķelis Grīviņš uzstājās ar tematu “Veicinot pētījumu rezultātu ietekmi: Apvāršņa pētījumu pieredze”, pēc kura sekoja Jānis Daugavietis ar “Pētniecības dati: ES un LR gaidas un prakses (datu repozitoriji un datu sagatavošana publicēšanai)”.
Tālāk norisa LSA kopsapulces formāli-juridiskā daļa, kurā Miķelis Grīviņš un Baiba Bela atskaitījās par biedrības darbību kopš 2020. gada (ieskaitot finanšu stāvokli). Šajā periodā ir uzņemti 11 jauni biedri. Pēc tam notika biedrības priekšsēdētāja un valdes locekļu kandidatūru izvirzīšana un aizklātās vēlēšanas. LSA statūtos rakstīts, ka valdi veido septiņi valdes locekļi, ieskaitot priekšsēdētāju (Latvijas sociologu asociācijas prezidents).
Tika izvirzīti septiņi kandidāti, kas visi tika ievēlēti ar absolūtu klātesošo biedru balsu vairākumu:

Renārs Felcis (valdes jaunais priekšsēdētājs, LU SZF), Jānis Daugavietis (LU LMFI), Linda Ezera (Forta Research), Andrejs Ivanovs (RSU), Signe Kaņējeva (Kantar), Ginta Kronberga (LLU) un Ieva Strode (SKDS). Valdei pirmo reizi pievienojas Renārs, Linda un Gita, bet vienkārša LSA biedra statusā pāriet Miķelis Grīviņš (BSC), Baiba Bela (LU SZF) un Līga Paula (LLU).

Socioloģijas sekcija LU 79. konferencē

LU 79. starptautiskās konferences Socioloģijas sekcija “Socioloģija Latvijā: jaunākie pētījumi” notiks 26. februārī tiešsaistē. LU konferences socioloģijas sekcija ilgstoši ir bijusi kā platforma, lai iepazīstinātu ar saviem pētījumiem kolēģus. Aicināti visi Latvijas sociologi iepazīstināt profesionālo kopienu ar jaunāko pētījumu atradumiem un veidot diskusiju par sabiedrības izmaiņām covid-19 pandēmijas laikā. Pieteikšanās atvērta no 01.02. līdz 15.02 LU mājaslapā Socioloģijas sekcija. Dalība konferencei tiks apstiprināta līdz 18.02. Programma tiks publicēta 19.02 un visi interesenti konferencei varēs sekot līdzi Zoom platformā.

Valdes sēde (2018.12.05.)

2018.gada 5.decembrī notika LSA valdes sēde, kurā piedalījās valdes locekļi Miķelis Grīviņš, Baiba Bela, Ilona Kunda, Ieva Strode, Andrejs Ivanovs un Jānis Daugavietis. Sēdē tika apspriesti šādi galvenie jautājumi:

(1) Sadarbība ar Valsts izglītības attīstības aģentūras Apvārsnis 2020 Nacionālā kontaktpunkta eksperti Lauru Bužinsku (grupā Eiropa mainīgā pasaulē – iekļaujoša, novatoriska un domājoša sabiedrība). Laura atbild par sadarbību ar humanitārajām un sociālajām zinātnēm. Te, piemēram, prezentācijas no 2018. gada Apvārsnis 2020 informatīvajiem pasākumiem:  [saite].

(2) Valde vienojas, ka nākamā gada LSA kopsapulci martā varētu ievadīt izglītojošs seminārs par digitālo instrumentu un metožu izmantošanu pētniecībā. Pētniecībā arvien vairāk tiek izmantotu ne tikai digitālie rīki, bet arī arvien vairāk tiek pētīta pati digitālā vide. Viena no šīs virzības pazīmēm ir pieaugoša starp- un multidisciplinaritāte. Sociālo, humanitāro, matemātikas un datorzinātņu pārstāvju sadarbība ir ikdiena. Par normu jau kļūst arī tas, ka programmēšanas pamati tiek iekļauti sociālo un humanitāro zinātņu studiju programmās no pirmā mācību gada (šobrīd pārliecinoši populārākās programmēšanas vides hum-soc laukā ir R un Python). Cita stabila tendence ir digitālo pētniecisko metožu izmantošana ārpus akadēmijas – privātajā biznesā un sabiedrības pārvaldē. Tāpēc digitālajā seminārā plānots uzaicināt arī citu disciplīnu un jomu pārstāvjus, piemēram, mārketinga un digitālo humanitāro zinātņu.

(3) LSA Valdes priekšsēdētājs Miķelis Grīviņš ierosina organizēt regulāru semināru ciklu, kura mērķis būtu ļaut pētniekiem izglītoties, radīt tiltu starp pētniekiem un sabiedrību/ medijiem, veicināt diskusijas un popularizēt sociālās zinātnes. Kopumā valde ideju akceptē.

(4) Darbs pie Latvijas Sociālo zinātņu datu arhīva atkalizveidošanas. LSA turpina uzturēt aktīvus kontaktus ar ES sociālo zinātņu datu konsorciju CESSDA ERIC un šobrīd mēs esam uzaicināti iesaistīties tās vadītā Apvārsnis 2020 projekta pieteikuma izstrādē. Tikmēr nacionālajā līmenī LSA ‘arhīva grupa’ Jāņa Daugavieša vadībā apņemas aktualizēt jautājumu par valsts un pašvaldību pasūtīto pētījumu primāro datu (piemēram, aptauju datu kopas, intervijas, savāktās dokumentu kolekcijas) un metodoloģiju aprakstu nodošanas/saņemšanas un arhivēšanas juridisko pusi. Tās mērķis – izstrādāt vienotus priekšrakstus šādu datu deponēšanai.

LSA ‘13.Saeimas vēlēšanu totalizatora’ rezultāti: kritiska avotu salīdzināšana, pieredze un intuīcija

Noslēdzies Latvijas Sociologu asociācijas (LSA) rīkotais ‘13.Saeimas vēlēšanu totalizators’. Pieņemot, ka galvenie vēlēšanu dati būtiski nemainīsies, pasludinām, ka tajā ir divi uzvarētāji – ILGA SOKOLOVA (sabiedrisko attiecību speciāliste privātajā sektorā) un GUNĀRS BĒRZIŅŠ (ekonomists), kuri abi ieguvuši identisku punktu skaitu, kopsummā sniedzot tuvākās prognozes par trim aptaujā uzdotajiem jautājumiem: vēlētāju aktivitāte, populārākās partijas saņemto balsu īpatsvars un Saeimā iekļuvušo partiju saraksts.

Ilga saka, ka savas gala prognozes balstīja pieņēmumos par vēlētāju uzvedību, kurus veidoja publiski pieejamie avoti, partiju ideoloģijas un to līderu performance debatēs, domājams, arī zināšanas, kas iegūtas LU studējot socioloģiju un sabiedrības vadību. Arī Gunāra galvenie avoti bija publiski pieejamās socioloģiskās aptaujas, mazāk gan paļaujoties uz interneta aptaujām, kas nevar raksturot visu vēlētāju spektru. Savukārt atslēgas, kas Gunāram ļāva diezgan precīzi prognozēt vēlētāju aktivitāti, bija lielais skaits atbilžu “nezinu” aptaujās, iepriekšējo vēlēšanu rezultāti un pēdējo gadu ekonomiskie procesi.

LSA sveic uzvarētājus! Pirmo desmit vietu ieguvēju vārdi publicēti zemāk. Vietas aprēķinātas summējot katrā jautājumā iegūtos rangus. Anonimizēts datu fails sekundārai analīzei vai vienkāršai zinātkārei pieejams šeit: https://doi.org/10.5281/zenodo.1460300.

Šogad LSA ‘totalizatorā’ aicināja piedalīties ne vien sociologus un citu sociālo zinātņu pārstāvjus, bet jebkuru, kam ir interese un ambīcijas pārbaudīt savas zināšanas un intuīciju. Sākot pildīt on line anketu, interesi par to izrādīja teju 500 cilvēku, bet uz trim aptaujas pamatjautājumiem atbildēja 128 respondenti. Visbiežāk respondenti pašidentifikācijas logā rakstīja: IT speciālists, sociologs, žurnālists, projektu vadītājs, students, pētnieks. Ir arī daži mājsaimnieki, viens sētnieks un viena antropoloģe. Nav neviena (neanonīma) politologa.

Vieglākais jautājums, spriežot pēc atbildēm, bija par to, kuras partijas iekļūs Saeimā. Ka tās būs šīs septiņas – Jaunā konservatīvā partija, Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”, “Saskaņa” sociāldemokrātiskā partija, Attīstībai/Par!, Jaunā VIENOTĪBA, Politiskā partija “KPV LV” un Zaļo un Zemnieku savienība – precīzi prognozēja teju puse respondentu. Biežākās neprecizitātes šajā jautājumā tika pieļautas paredzot ‘Jaunās VIENOTĪBAS’ neiekļūšanu un “PROGRESĪVO” un ‘Latvijas Reģionu Apvienības’ pārstāvju iekļūšanu parlamentā. Katrs sestais respondents izdarīja vismaz vienu no šādiem pieņēmumiem.

Grūtāks bija jautājums “Cik % balsu iegūs populārākā partija (nepieskaitot 5% nepārkāpušo partiju balsis)?” CVK dati liecina, ka “Saskaņa” ieguva 19,8%. Totalizatora dalībnieku vidējā aritmētiskā atbildes vērtība ir 24,4% (mediāna – 23%), tātad, respondenti šīs partijas izredzes vērtēja pārāk optimistiski, vai pesimistiski (atkarīgs no tā, kāda ir viņu politiskā pārliecība). Tikai 10% totalizatora dalībnieku sniedza maksimāli tuvas atbildes, t.i. 19 vai 20%.

Tomēr vislielākā prognožu neprecizitāte bija atbildot uz jautājumu: “Kāda būs vēlētāju aktivitāte (t.i., cik % balstiesīgo piedalīsies Saeimas vēlēšanās)?” Respondentu atbilžu vidējā aritmētiskā vērtība ir 61,2% (mediāna – 62%). 55 vai 56% minējuši vien 8% respondentu, 54% – neviens. Ja uz pārējiem diviem totalizatora jautājumiem atbildes salīdzinoši precīzi parādīja socioloģiskās aptaujas un to kritisks salīdzinājums, tad vēlētāju aktivitāte no aptauju datiem nebija tik vienkārši “izvelkama”. Vidēji aptaujās tikai katrs desmitais respondents apgalvoja, ka neies vēlēt, un trešdaļa atbildēja, ka vēl nav izlēmuši. Latvijas socioloģiskās aptaujās paredzamā vēlētāju aktivitāte tiek mērīta reti (uzdodot specifiskus jautājumus tieši par to), tāpēc, prognozējot šo rādītāju, lielākā mērā nekā citos gadījumos jāpaļaujas uz kritisku dažādu avotu salīdzinājumu, savu pieredzi un arī intuīciju.

Prognozēšana ir viena no grūtākajām un nepateicīgākajām nodarbēm, tāpēc LSA pateicas visiem, kuri riskēja un piedalījās!

PS Cik zināms, otru publisko prognožu aptauju (‘spēli-festivālu’) veicis publicists Mārcis Bērziņš [https://benedictingibjorg.wordpress.com/2018/10/05/prognozu-festivals-2018/], vaicājot par vietu sadalījumu 13. Saeimā. Tajā līderos Factum Interactive (@Interactive_LV), ko visdrīzāk pārvalda Aldis Pauliņš, Latvijas Sociologu asociācijas biedrs no 1991.gada (prezidents 1994-2000), mārketinga pētījumu un metodoloģijas konsultāciju uzņēmuma ‘Factum’ īpašnieks.

Sagatavoja Jānis Daugavietis, LSA
Tehniskais atbalsts – Andrejs Ivanovs, LSA
2018.10.12.

Latvijas Sociologu asociācijas ‘13.Saeimas vēlēšanu totalizatora’ uzvarētāji
(vieta, vārds, pašidentifikācija)

  1. Ilga Sokolova, sabiedrisko attiecību speciāliste
    Gunārs Bērziņš, ekonomists
  2. Jibby, IT
  3. Aija Sadoviča, IT
    [anonīms]
  4. Baiba, žurnāliste
  5. Rolands Puhovs, reklāmas industrija
    Jūlija, sociologs
    [anonīms]
  6. Uldis Gedra, producents
    [anonīms]
    Pakalns, meistars
  7. Edgars Baldunciks, jurists
    Raitis Elksnis, IT
    [anonīms], sētnieks
    Andersons, IT
    [anonīms], Attīstības projektu vadītājs
  8. Zanda Rutkovska, socioloģe
    Ruslans Antropovs, fotogrāfs
  9. Kārlis I., programmētājs
    [anonīms]
    Aivars Avotiņš, analītiķis
    [anonīms]
  10. Inese Viktorija Grospine, projekta koordinatore
    [anonīms], antropoloģe
    [anonīms], ierēdnis

Dati aprēķināti izmantojot vēlēšanu rezultātus, kādi tie publicēti CVK
(https://sv2018.cvk.lv/pub/ElectionResults, 2018.10.12.).

Latvijas Sociālo zinātņu datu arhīvs un ES atvērtās zinātnes politika

2016.gadā Latvijas Sociologu asociācija (LSA) uzsāka darbu pie Latvijas Sociālo zinātņu datu arhīva (LSZDA) projekta atkalizveidošanas. Nepieciešamība pēc šāda nacionāla mēroga datu arhīva no jauna aktualizējusies pēc aprīļa beigās pieņemtajām jaunajām Eiropas Komisijas rekomendācijām zinātniskās informācijas piekļuves un saglabāšanas veicināšanai (“Recommendation on access to and preservation of scientific information”). To akcents ir zinātnisko datu saglabāšana atkārtotai lietošanai.

Iesaistoties CESSDA ERIC (Eiropas sociālo zinātņu datu arhīvu konsorcijs) projektā CESSDA SaW, LSA 2017.gadā izstrādāja LSZDA attīstīšanas plānu, līdz ar to kļūstot par CESSDA ERIC sadarbības partneri:

Eiropas Komisijas rekomendācijās skaidrots, kāda būtu labā prakse, lai par publiskajiem līdzekļiem veikto pētījumu dati (ne tikai pētījumu atskaites, bet arī t.d. primārie dati) atbilstu FAIR (findable, accessible, interoperable and re-usable) principam, t.i. tie būtu atrodami, pieejami, savietojami un atkārtoti lietojami. Galvenais priekšnosacījums tam ir skaidra atvērtās zinātnes politika, kas cita starpā paredz katra valsts finansēta pētījuma datu pārvaldes plānošanu (data management planning), tam paredzot arī attiecīgus resursus.

Šobrīd Latvijas zinātnisko pētījumu primārie dati (sociālajām zinātnēm tipiskākais un arī dārgākais to veids ir socioloģisku aptauju ‘jēldati’) visbiežāk paliek pie pētniekiem un pēc īsāka vai ilgāka laika pazūd. Pētījumu pasūtītāji neprasa šo datu deponēšanu atbilstošos datu arhīvos vai repozitārijos. Pētnieki, pat ja to vēlas, to nevar izdarīt Latvijā, jo mums nav nevienas tādas vietas, savukārt ārvalstu arhīvi reti kad ir gatavi bez maksas pieņemt, sagatavot un publicēt citas valsts nacionālos datus.

LSZDA atkalizveides mērķis ir tieši tāds: “[…] ilgtermiņā uzglabāt un nodrošināt piekļuvi Latvijā iegūtajiem sociālo zinātņu pētījumu datiem”.

Šobrīd LSA arhīva grupa* turpina konsultācijas un citu sadarbības partneru meklēšanu nacionālā un starptautiskā mērogā.

 

* LSA LSZDA darba grupas vadītājs, LSA valdes loceklis, LU LFMI pētnieks Dr.Jānis Daugavietis, LSA valdes locekle, LU asoc. prof. Baiba Bela, Zviedrijas Nacionālā datu arhīva sociālo zinātņu koordinatore Ilze Lāce, LSA priekšsēdētājs, Baltic Studies Centre pētnieks Dr. Miķelis Grīviņš.

2018.gada kopsapulce

Balsu skaitīšanas komisija (Alise Lāce, Māris Brants, Kristīne Vībane) darbā.

2018.gada 12.martā Kaņepes kultūras centrā Rīgā, klātesot 40 no 74 biedriem, notika LSA kopsapulce. Tā sākās ar LLU pasniedzējas Ināras Leikumas priekšlasījumu par Pēteri Birkertu, kurš ir pirmās latviešu valodā izdotās socioloģijas mācību grāmatas autors (Zocioloģija: skolām un pašmācībai, 1921), iespējams, arī pirmais latviešu socioloģijas profesors (īsu laiku pasniedzis Padomju Krievijā pilsoņu kara laikā). Ināra ir grāmatas ‘Pēteris Birkerts: es laižu savus darbus pasaulē’ (2016) autore.

Pēc tam LSA valdes priekšsēdētāja Baiba Bela sniedza īsu atskaiti par padarīto (par aktivitātēm sociālo zinātņu datu arhīva aktualizēšanā u.c.) un plāniem šim gadam. 10.maijā plānots Datu valsts inspekcijas informatīvs seminārs LSA biedriem par jauno ES datu aizsardzības regulu, bet septembrī LSA rīkos pasākumu par vēlēšanu aptauju datu interpretēšanu. Pēc jaunās valdes un priekšsēdētāja vēlēšanām pasākums turpinājās neformālā gaisotnē.

Biedru sapulce ievēlēja jaunu priekšsēdētāju un valdi šādā sastāvā:

Miķelis Grīviņš, valdes priekšsēdētājs (Baltic Studies Centre, Rīga)
Andrejs Ivanovs (RSU Statistikas laboratorija, Rīga)
Baiba Bela (LU SZF Socioloģijas nodaļa, Rīga)
Ieva Strode (SKDS, Rīga)
Ilona Kunda (LKA ZPC, Rīga)
Jānis Daugavietis (LU LFMI, Rīga)
Signe Kaņējeva (Kantar TNS, Rīga)